pi
Date Posted: 24.05.2022

SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2021.gada 20.oktobrī
Rīgas rajonatiesa, tiesneseI.Gaile,
rakstveida procesāizskatīja vienkāršotās procedūras lietu SIA“Refundor” prasībā pret AS “Air Baltic Corporation” par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2020.gada 16.novembrīSIA “Refundor” cēla tiesā prasību vienkāršotās procedūras lietā pret AS “Air Baltic Corporation” par naudas
piedziņu.
Prasībā norādīts, ka/pers. A/, /pers. B/ un viņu bērniem/pers. C/ un /pers. D/ (turpmāk arī – pasažieri) bija paredzēts lidojums no Lisabonas
(Portugāle) uzRīgu caur Kopenhāgenu (Dānijas Karaliste). Lidojums Nr./numurs/ no Kopenhāgenas uzRīgu bija plānots /datums/, bet tas tika aizkavēts
uz vairāk nekā trimstundām, kā rezultātā pasažieri izlidoja ar būtisku aizkavējumu, proti, lidojums pulksten 14:45 ar ierašanās laiku pulksten 17:20 tika
atcelts, savukārt lidojums no Kopenhāgenas uz Rīgu notika pulksten 19:44. Pasažieriemnetika izskaidrots lidojuma aizkavēšanās iemesls, kā arī pirms
lidojuma netika paziņots, ka lidojums varētu būt aizkavēts. Pasažieri ar /datums/ un /datums/ cesijas aktiem cedēja SIA “Refundor” savas tiesības
pieprasīt kompensāciju par lidojuma atcelšanu un tā turpmāku būtisku kavēšanu pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Regulas
(EK) Nr.261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriemsakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu
vaiilgu kavēšanos un ar ko atceļRegulu (EEK) Nr.295/91 (turpmāk arī – Regula) noteikumiem. Prasītāja 2020.gada 28.janvārī vērsās pieatbildētājasar
kompensācijas prasību, bet atbildētāja uz to neatbildēja un kompensācijas samaksu neveica. Tā kā lidojuma attālums pārsniedz 1500 kilometrus, bet
nepārsniedz 3500 kilometrus, pasažieriemir tiesības uz kompensāciju atbilstošiRegulas 7.panta pirmās daļas b)apakšpunktam.
Prasītāja, pamatojoties uz Regulas 5.panta pirmās daļas c) apakšpunktu un 7.panta pirmās daļas b) apakšpunktu, Civillikuma 1402.pantu,
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.
1panta pirmo daļu un desmitās daļas 4.punktu, likuma“Paraviāciju” 102.panta pirmo daļu, 109.panta pirmo un
otro daļu un 110.panta otro daļu, lūdztiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai kompensāciju 1600 euro par pasažieru /pers. A/, /pers. B/, /pers.
C/ un /pers. D/ /datums/ lidojuma/numurs/ no Kopenhāgenas uz Rīgu atcelšanu, valsts nodevu 240 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
5,37 euro, izdevumuszvērinātaadvokāta palīdzības samaksai 480 euro,ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus (tulkošanas izdevumus) 120 euro.
[2] Tiesā 2020.gada 28.decembrīsaņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst. Atbildētāja norāda, ka
neviens no pasažieriempersonīgi nav īstenojis savas Regulā paredzētās tiesības un nav vērsies pieatbildētājas ar prasījumu par kompensācijas izmaksu.
Prasītāja pie atbildētājas ir vērsusies 2019.gada 21.oktobrī un 2020.gada 28.janvārī, bet, neskatoties uz atbildētājas lūgumu, neiesniedza pasažieru
parakstītu pilnvaru. Atbildētāja norāda, ka pēc šādu dokumentu saņemšanas tā pārskaitītu pieprasīto kompensāciju uz prasītājas kā pasažieru pārstāvja
kontu, vaiarī pilnvaras neiesniegšanas gadījumā uz pasažieriempiederošu kontu. Turklāt pasažieri kompensācijas saņemšanai var vērsties pie atbildētājas
arī personīgi. Tomēr prasītāja, iesniedzot prasības pieteikumu, nedarbojās kā pasažieru pilnvarota pārstāve, bet gan kācesionārs. Atbildētāja uzskata par
neiespējamu veikt pasažieriempersonīgi pienākošās kompensācijas izmaksu prasītajai kācesionāram.
SaskaņāarairBaltic Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumu 17.3.punktu pasažieri, iegādājoties biļetes, piekrita, kajebkuru no 17.1.punktā
minētajiemprasījumiem, tajā skaitā prasījumus par 15.1.2.punktā norādītajos normatīvajos aktos paredzēto noteikumu izpildi, beziepriekšējas airBaltic
rakstiskas piekrišanas ir aizliegts cedēt jebkurai trešajai personai, pat ja šī persona ir veikusi pasažiera biļetes apmaksu. Atbildētāja uzskata, ka cesija
veikta prettiesiski un ir uzskatāma par spēkā neesošu, jo atbildētāja nav piekritusi pasažieru prasījumu cesijai, līdzar to prasītājai nav prasījuma tiesības
pretatbildētāju.
Beztamatbildētāja atsaucas uz Civillikuma 1798. un 1799.pantu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2019.gada 13.maijaatbildi uzairBaltic
iesniegumu, kur norādīts, ka Regulā noteiktās pasažieru tiesības, kas rodas pasažierim sagādātu neērtību rezultātā, ir uzskatāmas par pasažiera
personīgajām tiesībām. Pasažiera tiesības uz kompensāciju nevar tikt cedētas trešajai personai, jo kompensācijas mērķis netiek nodrošināts un nav
ievērotas Regulas prasībasattiecībā uzto, ka kompensācijaizmaksāja pasažierim.
Atbildētāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu, lūdztiesu izbeigt tiesvedību lietā, jo prasītājai nav prasības tiesību, vai arī,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 1.punktu, atstāt lietu bezizskatīšanas, jo prasītāja pirms vēršanās tiesā nav veikusi likumā
noteiktos pasākumus, lai noregulētu strīdu aratbildētāju.
[3] Tiesā 2021.gada 29.janvārīsaņemta prasītājas atsauksme uz paskaidrojumiem. Prasītāja norāda, ka airBaltic Pasažieru un bagāžas
pārvadāšanas noteikumos paredzētās saistības uzskatāmas par tipveidaraksturalīgumiskiemnoteikumiem, jo minētie noteikumiir sastādīti pirms pasažieri
iegādājās biļetes. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešo daļu šos noteikumus puses savstarpēji nav apspriedušas un tie ir
netaisnīgi, jo rada būtisku neatbilstību līdzēju tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Liegums patērētājam cedēt prasījuma tiesības par Regulā
paredzēto kompensāciju atzīstams par pretēju patērētāju interesēm. Patērētāji ir skaidri izteikuši savu vēlmicedēt prasījumus, savukārt prasītāja sniedz
pakalpojumus – patērētāju vārdā vēršas pret preču ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju, realizējot normatīvajosaktos paredzētās tiesības.
Turklāt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 1.punkts un 5.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka līguma noteikumi ir pretrunā
ar līdzēju tiesiskās vienlīdzības principu, jatie ierobežo patērētājatiesības slēgt līgumusar trešajāmpersonām, šajā gadījumāatbildētāja liedz pasažieriem
noslēgtcesijas līgumu. Līdzar to airBaltic Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumu 17.3.punkts uzskatāms par netaisnīgu un nav piemērojams.
Bez tam prasītāja norāda, ka tiesības uz Regulā noteikto kompensāciju, kas rodas pasažieriem sagādāto neērtību rezultātā, nav nesaraujami
77.93.3.85 24.05.2022. 22:25 Anonīms sistēmas lietotājs
saistītas ar pasažieru personu. Pienākums izmaksāt kompensāciju tostarp paredzēts gaisa pārvadātāju disciplinēšanai, paredzot finansiālas izmaksas, ja
gaisa pārvadātāji savas saistības nepilda. Nav izšķirošas nozīmes tam, pie kā nonāk izmaksātā kompensācija, labumu no prasījuma par kompensācijas
piedziņu jebkurā gadījumāiegūst pasažieris, laiarīcitādā veidā.
[4] Tiesā 2021.gada 5.februārīsaņemtiatbildētājas paskaidrojumi, kuros papildus norādīts, ka cesionārs neiegūst personīgās tiesības, kas speciālā
likumā paredzētas cedentamun ir ciešisaistītas ar cedenta personu, proti, prasītāja nekļūst par patērētāju. Līdzar to prasītājai nav tiesību atsaukties uz
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētajāmpatērētāju personīgajāmtiesībām, kāarīcelt ierunas par it kā netaisnīgiemnoteikumiem. Prasītāja nav
pasažieru pārstāve,arī paši pasažieri pretenzijas pretairBaltic nav izvirzījuši.
Atbildētāja atsaucas uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2019.gada 13.maijaatzinumu, kur norādīts, ka airBaltic Pasažieru un bagāžas
pārvadāšanas noteikumu 17.3.punktā paredzētaiscesijas ierobežojums nesamērīgi neierobežo pasažieru tiesības saņemt Regulā paredzēto kompensāciju
pilnāapmērā, tas nerada būtisku neatbilstību līdzēju tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Atbildētāja uzskata, ka Patērētāju tiesību aizsardzības
centrs ir atbildīgs par Regulas īstenošanu, tādēļ tā atzinumam šīs lietas ietvaros ir svarīga, skaidrojoša nozīme, kas tiesai būtu jāņem vērā saskaņā ar
Civilprocesalikuma 97.panta pirmo daļu. Pretējā gadījumātiktu nopietniapdraudēta Latvijā darbojošos gaisa pārvadātāju tiesiskā paļāvība uz Patērētāju
tiesību aizsardzībascentra darbību.
[5] Tiesā 2021.gada 1.martāsaņemta prasītājas atsauksme, kur papildus norādīts, ka atbildētāja faktiski atzīst pienākumu veikt pieprasītās
kompensācijas maksājumu un tās vienīgais iebildums ir par to, ka prasību cēlusi prasītāja nevis pasažieri. Atbildētāja, aizsargājot savas biznesa intereses,
cenšas ierobežot pasažieru tiesības izvēlēties pašiem, vaicelt prasību tiesā, vai pilnvarot kādu trešo personu to darīt pasažieru vārdā, vai cedēt savas
prasījumatiesības profesionāliempakalpojumu sniedzējiem. BeztamairBaltic Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumu 17.3.punktā paredzēta no
Regulas izrietošo prasījumu cedēšana, jasaņemtaatbildētājasatļauja, vienlaikusatbildētāja norāda, kašādu prasījumu cedēšana nav pieļaujama.
Prasītāja prasības tiesības ir ieguvusiatbilstoši 2019.gada 19.oktobra un 2019.gada 20.oktobracesijas aktiem, savukārt prasības materiāltiesisko
pamatu veido tie apstākļi, kas apliecina, ka atbildētajai ir iestājies saistību izpildes pienākums. Prasītāja norāda, ka cedējot prasījuma tiesības par
kompensācijas piešķiršanu, tiek nodrošināta patērētāju tiesību aizsardzība, jo patērētājs saņemkompensāciju, no kuras tiek atskaitīta atlīdzība prasītājai,
kāarīcesijaatvieglo kompensācijas pieteikšanu, kuru uzņemas prasītāja.
[6] Tā kālietas dalībnieki nav lūgušilietas izskatīšanu tiesas sēdē, kāarītiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesalikuma 250.
25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2021.gada 5.augustā
nosūtot informatīvu vēstuli. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Motīvu daļa
[7] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietāesošos rakstveida pierādījumus, tiesaatzīst, ka prasībair pamatota un apmierināma.
[7.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriemtā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājamjāpierādasavu prasījumu pamatotība. Atbildētājamjāpierādasavu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
[7.1.1] Saskaņāar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēclikuma.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Regulas (EK) Nr.261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un
atbalstu pasažieriemsakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr.295/91, 5.panta pirmās
daļas c) apakšpunkts noteic, ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem ir tiesības saskaņā ar 7.pantu no apkalpojošā gaisa pārvadātāja saņemt
kompensāciju (..). Savukārt Regulas 7.panta pirmās daļas b) apakšpunkts noteic, ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju
400 euro apmērā par visiem lidojumiem Kopienas iekšienē vairāk nekā 1500 kilometru attālumā un par visiem citiem lidojumiem 1500 līdz 3500
kilometru attālumā. Nosakot attālumu, ņemvērā pēdējo galamērķi, kurā iekāpšanas atteikums vai lidojuma atcelšana ir par iemeslu tam, ka pasažieris
ielido ar kavēšanos pēc paredzētālaika.
Lietā iesniegtās dzimšanas apliecību Nr.L/numurs/ un Nr./numurs/ kopijas apstiprina faktu, ka/pers. A/ un /pers. B/ ir 2017.gada 14.decembrī
dzimušās /pers. D/ un 2014.gada 14.novembrī dzimušā/pers. C/ vecāki(lietas 31.-32.lapa).
Lietā nav apstrīdēts, ka/pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ ir iegādājušies aviobiļetes lidojumiemar maršrutu no Lisabonas (Portugāle) uz
Rīgu (Latvija) caur Kopenhāgenu (Dānijas Karaliste). Avioreisa Nr./numurs/ Kopenhāgena (Dānijas Karaliste) – Rīga (Latvija) izlidošanas laiks bija
noteikts /datums/ pulksten 14:45. Minēto apstiprinalietāiesniegtās iekāpšanas kartes (lietas 10.-17.lapa).
Tāpat nav apstrīdēts, ka avioreiss Nr./numurs/ Kopenhāgena (Dānijas Karaliste) – Rīga (Latvija) tika atcelts un nākamais avioreiss Nr./numurs/
notika/datums/ pulksten 19:44 (lietas 18.-21.lapa).
[7.1.2] Atbildētāja nav apstrīdējusi savu pienākumu izmaksāt /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ Regulas 7.panta pirmās daļas
b) apakšpunktā noteikto kompensāciju, bet apstrīd pienākumu izmaksāt šo kompensāciju prasītājai kā/pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/
cesionāram.
Saskaņāar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uzjaunu arcesiju, kura notiek pēclikuma, bezagrākā kreditora gribas
izteikuma, pēctiesas sprieduma vai pēctiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uzlikumiska pienākuma pamata, vailabprātīgi.
Lietāiesniegts 2019.gada 19.oktobracesijas akts, kas noslēgts starp /pers. B/ un SIA“Refundor”, kā arī /datums/ cesijas akts, kas noslēgts starp
/pers. A/ pašas un bērnu /pers. C/ un /pers. D/ vārdā un SIA “Refundor” (lietas 22.-25.lapa). Ar minētajiem cesijas aktiem pasažieri ir nodevuši
SIA “Refundor” visas tiesības uz prasību celšanu pret pārvadātāju un jebkura veida labumu saņemšanu no pārvadātāja saistībā ar viņiem likumiski
pienākošos kompensāciju paratteikumu iekāpt lidmašīnā, atceltu vaiaizkavētu lidojumu. Tāpatcesijasaktos pasažieri un SIA“Refundor” vienojušies, ka
atlīdzības summa par parāda prasības tiesību nodošanu tiek samaksāta pasažieriem piecpadsmit darba dienu laikā no brīža, kad SIA “Refundor” ir
saņēmusiattiecīgo parādasummas maksājumu no pārvadātāja.
Atbilstoši Civillikuma 1798.pantam un 1799.pantampar cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no
neatļautas darbības, starp tiemarī tādi, kuriemvēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši. Izņēmumi no 1798.panta noteikuma ir
visi prasījumi, kuru izlietošana, vai nu pēc līdzēju vienošanās vai pēc likuma, saistīta ar kreditora personu, kā arī prasījumi, kuru saturs ar to izpildījumu
kādaicitai personai, bet nevis īstajamkreditoram, pilnīgi pārgrozītos.
Atbildētāja uzskata, ka Regulas 7.panta pirmajā daļā noteiktās pasažieru tiesības uz kompensāciju ir uzskatāmas par pasažiera personīgajām
tiesībām, kuru cedēšana nav pieļaujama, jo tad netiek sasniegts kompensācijas mērķis.
Tiesa atbildētājas iebildumus cesijai uzskata par nepamatotiem, atzīstot, ka par cesijas priekšmetu var būt Regulā noteiktā kompensācija, jo nav
pamata uzskatīt, ka starp prasījumu un atceltā lidojuma pasažieriempastāvētu tik nesaraujama saikne, ka cesijas rezultātā pilnīgi mainītos pati saistības
būtība vai kompensācijas maksāšanas jēga, to nododot citai personai. Nav arī nekāda pamata uzskatīt, ka ar labprātīgi noslēgtu cesijas līgumu jebkādā
77.93.3.85 24.05.2022. 22:25 Anonīms sistēmas lietotājs
veidā tiktu ierobežotas Regulā noteiktās pasažieru tiesības uz kompensācijas saņemšanu, jo, kā redzams no 2019.gada 19.oktobra un 2019.gada
20.oktobracesijasaktiem, prasītāja un pasažieri ir vienojušies paratlīdzības summu par parāda prasības tiesību nodošanu. Nevienatiesību norma neliedz
pasažieriemcedēt savus prasījumus pret pārvadātāju, cesijas līgumi ir noslēgti labprātīgi, turklāt jāņemvērā ieguvumi, ko ar šādu prasījumu cesiju gūt
pasažieri, proti, cedējot prasījumus par kompensācijas piedziņu, pasažieri tiek atbrīvoti no nepieciešamības tiesāties ar pārvadātāju, kas ir laikietilpīgi un
privātpersonāmvar radīt papildusapgrūtinājumus un izdevumus.
Līdzīgu viedokli ir sniegusiarīRīgasapgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā 2017.gada 17.oktobraspiedumā lietā Nr.C33400717, atzīstot, ka
parcesijas priekšmetu var būt Regulā noteiktā kompensācija.
[7.1.3] Tāpat atbildētāja uzskata, ka cesija veikta prettiesiski un ir uzskatāma par spēkā neesošu arī saskaņā ar airBaltic Pasažieru un bagāžas
pārvadāšanas noteikumu 17.3.punktu, kur noteikts, ka pasažieri piekrīt, ka jebkuru no 17.1.punktā minētajiemprasījumiem, tajā skaitā prasījumus par
15.1.2.punktā norādītajos normatīvajos aktos paredzēto noteikumu izpildi, bez iepriekšējas airBaltic rakstiskas piekrišanas ir aizliegts cedēt jebkurai
trešajai personai, pat jašī personair veikusi pasažiera biļetesapmaksu.
Tiesa minēto iebildumu uzskata par nepamatotu, ņemot vērā Civillikuma 1801.pantā noteikto, ka (..) parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums
vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Turklāt pasažieri, iegādājoties aviobiļetes, uzskatāmi par patērētājiemPatērētāju
tiesību aizsardzības likuma izpratnē, kura 5.panta otrās daļas 2.punkts noteic, kalīguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības
principu, ja tie ierobežo patērētāja tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām. Atbilstoši minētā likuma 6.panta trešās daļas 1.punktam šādi līguma
noteikumi ir uzskatāmi par netaisnīgiemun saskaņā ar 6.panta vienpadsmito daļu tiesa nesaskata leģitīmu mērķi tādu noteikumu piemērošanai, kas liedz
pasažieriemizmantot Civillikuma 1801.pantā noteiktās tiesības noslēgtcesijas līgumu, neprasot parādnieka piekrišanu.
Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka/datums/ un /datums/cesijas akti būtu apstrīdēti vaiatzīti par spēkā neesošiem, līdzar to ir iestājušās Civillikuma
1805. un 1806.pantā norādītāscesijas sekas.
[7.1.4] Beztamatbildētāja uzskata, katiesaijāņemvērā Patērētāju tiesību aizsardzībascentra 2019.gada 13.maijaatbilde uz prasītājas iesniegumu,
kur Patērētāju tiesību aizsardzībascentrs sniedz viedokli par to, ka pasažieratiesības uz kompensāciju nevar tiktcedētas trešajai personai, kā arī par to,
ka airBaltic Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumu 17.3.punktā paredzētais cesijas ierobežojums nesamērīgi neierobežo pasažieru tiesības
saņemt Regulā paredzēto kompensāciju pilnāapmērā un tas nerada būtisku neatbilstību līdzēju tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumuNr.632 “Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” 3.punktu centra
kompetencēir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajosaktos noteikto tiesību un pienākumu īstenošana un funkciju pildīšana patērētāju
tiesību un interešu aizsardzības, tirgus uzraudzības, kāarī bīstamo iekārtu uzraudzības un reglamentētās metroloģijas jomā.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu tiesa izspriežcivillietas saskaņā ar likumiemun citiemnormatīvajiemaktiem, Latvijas
RepublikaisaistošiemstarptautiskajiemlīgumiemunEiropas Savienības tiesību normām.
No minētātiesasecina, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegto viedokli par apstākļiemlietā un tiesību normu interpretāciju tiesa var ņemt
vērā, bet tas tiesai nav saistošs, izskatot lietu pēc būtības.
[7.1.5] Atbildētāja paskaidrojumos, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 1.punktu, tostarp lūdz tiesu atstāt lietu bez
izskatīšanas, jo prasītāja pirms vēršanās tiesā nav veikusi likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu strīdu ar atbildētāju, vēršoties pie atbildētājas kā
cesionārs pie debitora.
Kārtību, kādā pasažieri var īstenot Regulas Nr.261/2004 7.pantā piešķirtās tiesības saņemt kompensāciju, regulē likuma “Par aviāciju” 109. un
110.pants, kas ir speciālā tiesību norma un kas noteic procesuālo kārtību, tostarp termiņus pasažieru pretenziju iesniegšanai pārvadātājam sakarā ar
lidojuma kavēšanos.
Likuma “Par aviāciju” 102.panta pirmā daļa noteic, ka pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu, kas radies pasažierim (..) sakarā ar gaisa
pārvadājuma nokavējumu, bet otrajā daļā noteikts, ka šā panta pirmajā daļā paredzētā zaudējuma apmēru un tā noteikšanas kārtību reglamentē
pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumi vaistarptautiskielīgumi, kuru dalībnieceir Latvijas Republika.
Likuma “Par aviāciju” 109.panta pirmā daļa noteic, ka prasība pret pārvadātāju saskaņā ar šā likuma 98.-100., 102. un 106.panta noteikumiem
ceļama (..) tiesā ne vēlāk kā divu gadu laikā no dienas, kad gaisa kuģis ieradies galapunktā (..). Minētā panta otrā daļa noteic, ka prasību pret
pārvadātāju sakarā ar (..) iekāpšanas atteikumu, lidojuma atcelšanu vai ilgu kavēšanos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada
11.februāraregulu (EK) Nr.261/200 (..) varcelt tikai pēcrakstveida pretenzijas pieteikšanas saskaņāar šālikuma 110.panta noteikumiem.
Savukārt minētālikuma 110.panta otrā daļa noteic, ka iekāpšanas atteikuma, lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra regulu (EK) Nr.261/2004 pretenzija pārvadātājamiesniedzama sešu mēnešu laikā no lidojuma dienas
vai dienas, kurālidojums bija paredzēts.
Minētajās tiesību normās likumdevējs nepārprotami ir norādījis, ka prasību pret pārvadātāju gaisa pārvadājuma nokavējuma gadījumā varcelt tikai
pēcrakstveida pretenzijas pieteikšanas, kas jāiesniedz ne vēlāk kāsešumēnešu laikā.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, atsaucoties uz prasījumu cesiju, pretenziju par kompensācijas 1600 euro izmaksāšanu atbildētājai
iesniedza 2020.gada 28.janvārī, tādējādi ievērojot termiņu pretenzijas iesniegšanai (lietas 26.-29.lapa). Atbildētāja šo faktu nav apstrīdējusi, savukārt
atbildētājas norādei uz pilnvarojuma neesamību nav tiesiskas nozīmes, jo prasītāja, iesniedzot pretenziju, rīkojās kā cesionārs nevis kā pasažieru
pilnvarots pārstāvis.
Ņemot vērā minēto, tiesaatzīst, ka nav pamata piemērot Civilprocesalikuma 219.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumus, jo prasītājair ievērojusi
likuma “Par aviāciju” 110.panta otrās daļas noteikumus par pretenzijas iesniegšanu pārvadātājam, un nekāda cita lietas iepriekšējās ārpustiesas
izskatīšanas kārtība vai pasākumistrīda noregulēšanaiaratbildētāju normatīvajosaktos nav paredzēti.
[7.1.6] Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav tiesā iesniegusi pierādījumus par
to, ka būtu veikta kompensācijas samaksa. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama kompensācija 1600 euro
apmērā.
[7.2] Attiecībā par pārējiematbildētājasargumentiemtiesa norāda, katie neietekmēlietu pēc būtības, līdzar to tie nav vērtējami, atbilstoši Eiropas
Cilvēktiesību tiesas atziņām, kas noteic, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums
argumentētspriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizētiatbildēt uzjebkuru argumentu (skat. ECT 1994.gada 19.aprīļasprieduma “Van de
Hurk v. The Netherlands” 61.punktu).
[7.3] Saskaņāar Civilprocesa likuma 195.pantu spriedumarezolutīvajā daļā norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdzsprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās kompensācijas summas 1600 euro, ņemot vērā Civillikuma
1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugumsapstājas, sasniedzot pamatkapitālalielumu.
[7.4] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenama valsts nodeva 240 euro un faktiskie ar
lietas izskatīšanu saistītieizdevumi 1,95 euro.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenamiizdevumi
77.93.3.85 24.05.2022. 22:25 Anonīms sistēmas lietotājs
advokāta palīdzības samaksai 240 euro. Lūgums par pārējo izdevumu piedziņu advokāta palīdzības samaksai 240 euro apmērā noraidāms, pamatojoties
uzCivilprocesalikuma 44.pantaceturto daļu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenamiizdevumi sakarā ar rakstveida
pierādījumu iegūšanu – dokumentu tulkošanu 120 euro.
[8] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.
1panta pirmās daļas nosacījumus, spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 41.pantu, 44.pantu, 92.-97.pantu, 189.-195.pantu, 204.
1pantu, 250.
25pantu,
250.
27pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību.
Piedzīt no AS “Air Baltic Corporation”, reģistrācijas numurs 40003245752, par labu SIA “Refundor”, reģistrācijas numurs 50203148131,
kompensāciju 1600 euro (viens tūkstotis sešisimtieuro, 00 centi).
Piedzīt no AS “Air Baltic Corporation”, reģistrācijas numurs 40003245752, par labu SIA “Refundor”, reģistrācijas numurs 50203148131,
tiesāšanās izdevumus 601,95 euro (sešisimti vienseuro, 95 centi), ko veido valsts nodeva 240 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,95 euro,
izdevumiadvokāta palīdzības samaksai 240 euro,ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistītieizdevumi 120 euro.
Noteikt SIA “Refundor”, reģistrācijas numurs 50203148131, tiesības par laiku līdzsprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no AS “Air Baltic
Corporation”, reģistrācijas numurs 40003245752, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās kompensācijas summas 1600 euro, ņemot vērā
nosacījumu, ka procentu pieaugumsapstājas, sasniedzot pamatkapitālalielumu.
Samaksa SIA“Refundor”, reģistrācijas numurs 50203148131, veicama – Revolut; GB92REVO00996964586339.
Noraidīt SIA “Refundor”, reģistrācijas numurs 50203148131, lūgumu daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu advokāta palīdzībai 240 euro
piedziņu.
Noteikt, katiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no spriedumaspēkāstāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.
2pantā noteiktajiemapelācijas
tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzotapelācijas sūdzībuRīgas rajonatiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2021.gada 17.novembrī.
Tiesnese I.Gaile